Stress jau sen vairs nav tikai garīgs satraukums un ir kļuvis par pilntiesīgu medicīnas konferenču dalībnieku.
Pētījumi liecina, ka hronisks stress var burtiski noārdīt mūs no iekšpuses, ietekmējot dažādas organisma sistēmas, ziņo .
Tas vairs neaprobežojas tikai ar negulētu nakti pirms eksāmena, bet ir kļuvis par pastāvīgu mūsdienu dzīves fona troksni.
Pixabay
Tās viltība slēpjas tās spējā maskēties par desmitiem citu slimību. Pastāvīgas saaukstēšanās, ādas problēmas, neizskaidrojamas muguras vai kakla sāpes – tas viss var būt ķermeņa sauciens pēc palīdzības no pārslogotas nervu sistēmas.
Kardiologs norāda, ka daudziem viņa pacientiem ar augstu asinsspiedienu nav acīmredzamu asinsvadu problēmu, bet viņi gadiem ilgi strādā bez brīvdienām.
Šādu cilvēku organisms dzīvo nepārtrauktas mobilizācijas režīmā, asinīs pastāvīgi cirkulē stresa hormoni, piemēram, kortizols. Tas nogurdina sirds muskuli un padara asinsvadus cietākus.
Ārsts ir pārliecināts, ka prasme atpūsties šodien ir tikpat svarīga sirdslēkmju profilakse kā smēķēšanas atmešana. Problēma ir tā, ka daudziem “neko nedarīšana” ir kļuvusi par vainas apziņu, nevis relaksējošu.
Mēs baidāmies izkrist no sacensībām, no tā, ka varam palaist garām kaut ko svarīgu, un tāpēc turpinām sevi nogurdināt. Sociālie mediji tikai pielej eļļu ugunij, demonstrējot citu cilvēku panākumus un perfektas dzīves.
Rodas apburtais loks: stress izraisa bezmiegu, miega trūkums palielina trauksmi, un tā, savukārt, atkal uzkurina stresu. Vienīgais veids, kā to pārraut, ir apzināti censties savā dzīvē ieviest apzinātības praksi.
Jums nav uzreiz jāpierakstās uz dārgu jogas nodarbību vai jālejupielādē modernas meditācijas lietotnes. Sāciet ar nelielu pasākumu, piemēram, desmit minūšu pastaigu vienatnē bez telefona vai mūzikas.
Vienkārši ejiet un skatieties apkārt, atzīmējot to, ko redzat sev apkārt: koka krāsu, mākoņa formu, vēja sajūtu uz ādas. Šī vienkāršā darbība palīdz “restartēt” jūsu smadzenes un izkļūt no autopilota režīma.
Vēl viens spēcīgs instruments ir elpošanas prakse, ko var izmantot jebkurā stresa situācijā, tieši birojā vai satiksmē. Dziļa ieelpa uz četriem saskaitījumiem, īss aizturējums un lēna izelpa uz sešiem saskaitījumiem aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu.
Tā ir atbildīga par relaksāciju un atveseļošanos, darbojoties kā dabisks pretlīdzeklis pret paniku.
Psihofiziskā stāvokļa pašvadība ir labākais ieguldījums veselībā, kādu vien var iedomāties.
Lasiet arī
- Kāpēc cukurs nav ienaidnieks, bet gan manipulators: kā atpazīt saldo sabotieri savā šķīvī?
- Kāpēc smadzenes mostas “netīras”: kā nakts tīrīšana ietekmē jūsu atmiņu un garastāvokli?
