“Es daru visu, kas ir manos spēkos!” – Frāze, kas bieži kļūst par līdzatkarīgo attiecību moto.
No malas šāds pāris var izskatīties ideāls: partneri ir nešķirami, visu dara kopā un pastāvīgi izrāda rūpes, raksta korespondents.
Taču šī fasāde bieži slēpj sāpīgas simbiotiskas attiecības, kurās abi eksistē kā viens, zaudējot savu “es”.
Pixabay
Līdzatkarība maskējas kā mīlestība, bet patiesībā ir tās pilnīgs pretstats, jo tās pamatā ir kontrole un pilnīga saplūšana. Veselīga pieķeršanās paredz, ka divi neatkarīgi cilvēki izvēlas būt kopā, savukārt līdzatkarīgas attiecības atgādina situāciju, kurā neviens nevar izdzīvot viens. Psihologi norāda, ka šī modeļa saknes bieži vien meklējamas bērnībā, kad mīlestība bija nosacīta un bija “jānopelna”.
Persona ar līdzatkarīgu uzvedību uzņemas glābēja lomu, cenšoties atrisināt visas partnera problēmas un uzņemties atbildību par viņa jūtām un garastāvokli. Viņa vai viņas dzīve griežas tikai ap otru, un viņa vai viņas paša intereses un hobiji pamazām atkāpjas otrajā plānā un pavisam izzūd. Šādās attiecībās nav vietas veselīgām robežām, tāpēc jebkurš mēģinājums distancēties tiek uztverts kā nodevība.
Partneris, kurš ir nonācis “upura” lomā, atbildību par savu dzīvi labprāt novelk uz otru, ļaujot viņam pašam sevi vadīt un kontrolēt. No malas var šķist, ka viņš ir vājš un bezpalīdzīgs, taču patiesībā viņš meistarīgi manipulē ar savu glābēju, izmantojot vainas apziņu. Šī spēle var turpināties gadiem ilgi, līdz viens no dalībniekiem ir uz emocionālā izsīkuma robežas.
Ir ārkārtīgi grūti izkļūt no šī apburtā loka, jo šādas attiecības, neraugoties uz to toksiskumu, rada drošības un vajadzību ilūziju. Šādas saiknes pārtraukšanu pavada visspēcīgākā “abstinence”, kas salīdzināma ar narkotiku atņemšanu, un iztukšošanās sajūta. Pirmais solis uz dziedināšanu ir apzināties, ka patiesa mīlestība nevar radīt pastāvīgas sāpes un vainas apziņu.
Psihoterapeiti iesaka sākt ar maziem soļiem: atgūt savus, no partnera nodalītus hobijus un sociālo loku. Sākumā tas šķitīs dīvaini un pat biedējoši, jo jūs rīkojaties viens, nevis kā pāris. Taču šādi soli pa solim tiek atgūta zaudētā pašvērtības sajūta un personīgā telpa.
Ārkārtīgi noderīgi ir iemācīties atpazīt manipulācijas un maigi, bet stingri tām pretoties. Ja jūsu partneris cenšas likt jums justies vainīgam par vakara pavadīšanu ar draugiem, neatbildiet, bet vienkārši paziņojiet: “Man ir tiesības uz savu laiku”. Šis vienkāršais teikums var būtiski mainīt spēku līdzsvaru jūsu attiecībās.
Jums ir jāsaprot, ka līdzatkarība nav spriedums, bet gan dziļi iemācīts uzvedības modelis, ko var mainīt. Šis process ir ilgs un prasa lielu darbu ar sevi, dažkārt ar speciālista palīdzību. Taču rezultāts ir tā vērts – jūs beidzot varēsiet veidot patiesi nobriedušas un veselīgas attiecības, kuru pamatā ir brīvība un cieņa, nevis bailes un pilnīga kontrole.
Lasiet arī
- Kāpēc jūs dzīvojat paralēlas dzīves: kā klusums kļūst par galveno pretinieku attiecībās
- Kāpēc veiksmīgi cilvēki jūtas kā krāpnieki: ko slēpj pašlepkavas sindroms
