Dārzkopji uz pelniem raugās kā uz vienkāršu minerālmēslojumu, pilnībā nenovērtējot to slēptās iespējas.
Patiesībā šis daudzfunkcionālais līdzeklis var ievērojami uzlabot visa jūsu zemes gabala veselību, ziņo .
Pelni no koksnes atlikumu dedzināšanas ir lielisks kālija un kalcija avots augiem viegli pieejamā formā. Tieši šie elementi ir atbildīgi par spēcīgu imunitāti un nākotnes ražas kvalitāti.
Tas viegli deoksidē augsni, radot nelabvēlīgus apstākļus daudzu nezāļu attīstībai, kas mīl skābu vidi. Pelnu iestrādāšana zem rudens rakšanas vai agrā pavasarī pakāpeniski normalizē augsnes pH.
Stādot kartupeļus, sauja pelnu katrā bedrītē ir pārbaudīta metode aizsardzībai pret stiebrvaboļu kāpuriem. Šis kaitēklis izvairās no sārmainas augsnes, tāpēc vienkārši pelni ir efektīvs organiskais insekticīds.
Pelnu apsmidzināšana uz slapjām redīsu vai kāpostu lapām pēc lietus pasargā jaunos augus no krustziežu blusu invāzijas. Smalkās daļiņas aizsprosto kukaiņu elpošanas ceļus, un tie ātri pamet apstrādātās dobes.
Pelnu šķīdums (glāze uz spaini ūdens, kas tiek iepildīta divdesmit četras stundas) ir lielisks līdzeklis tomātu un gurķu lapotnes barošanai augļu veidošanās laikā. Tā sastāvā esošais kālijs tieši ietekmē augļu cukura saturu un garšu.
Atšķirībā no ķīmiskajiem kālija mēslošanas līdzekļiem pelni nesatur hloru, kas nomāc daudzu kultūru, piemēram, jāņogu vai zemeņu, attīstību. Tāpēc tas ir pilnīgi drošs visai dārza ekosistēmai.
Nekad neizmantojiet pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasu, krāsotu koksni vai sadzīves atkritumus. Šādi pelni uzkrāj smagos metālus un toksīnus augsnē, saindējot to uz daudziem gadiem.
Nelietojiet vienlaicīgi pelnus un slāpekļa mēslojumu, piemēram, svaigus kūtsmēslus vai amonija nitrātu. Sārmainā vide veicina slāpekļa iztvaikošanu amonjaka veidā, un augi to nesaņems pietiekami daudz.
Pirms augsnes irdināšanas izkaisiet pelnus uz mitras augsnes, lai tie ātrāk iedarbotos. Sausus pelnus, kas atstāti uz virsmas, vējš viegli izkliedē un tie zaudē savu efektivitāti.
Īpaši jutīgi pret to lietošanu ir lapu dzimtas augi, visu veidu kāposti un sakņaugi. Bet mellenēm vai rododendriem, kuriem patīk skāba augsne, pelnus nevajadzētu izmantot.
Pelnus uzglabājiet tikai sausā vietā, cieši noslēgtos traukos. Saskaroties ar mitrumu, tas ātri zaudē savu galveno vērtību – kāliju, pārvēršoties par nederīgiem putekļiem.
Pieredze rāda, ka sistemātiska pat nelielu pelnu devu izmantošana padara augus ievērojami izturīgākus pret sēnīšu slimībām. Stiprās šūnu sieniņas, kas pastiprinātas ar kalciju, kļūst par nepārvaramu barjeru infekcijām.
Šī “vectēvu” metode nezaudē aktualitāti arī mūsdienu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tā ļauj samazināt pirktās ķimikālijas, ietaupot naudu un saglabājot dabisko līdzsvaru zemes gabalā.
Uz pelniem raugieties nevis kā uz atkritumiem, bet gan kā uz vērtīgu mēslojumu, ko jums dāvā pats dārzs. Tikai daži kilogrami sezonā var pārveidot jūsu dobes.
Tas neiedarbojas uzreiz kā ķīmisks reaģents, bet gan maigi un ilgstoši, gadu no gada uzlabojot augsnes struktūru un auglību. Tas ir ieguldījums augsnes veselībā ilgtermiņā.
Pamēģiniet jēgpilni izmantot pelnus, un pēc sezonas jūs būsiet pārsteigti, cik daudz mazāk problēmu jums būs ar kaitēkļiem un slimībām. Jūsu dārzeņu dārzs par to atbildēs ar bagātīgu un ekoloģiski tīru ražu.
Lasiet arī
- Kāpēc rudens ir otrais gadalaiks: cik daudz var novākt no dobes pēc vasarāju sezonas beigām
- Kāpēc gurķiem vajag dilles: negaidīti tandēmi maksimālai ražai vienā dobē
