Tas izšķīst ūdenī kā spoks, ar apbrīnojamu precizitāti mainot formu un krāsu.
Astoņkājis ir ne tikai gliemezis, bet astoņkājains maskēšanās ģēnijs, kura spējas ir pretrunā mūsu izpratnei par intelektu, ziņo .
Tā ādā ir miljoniem hromatoforu – īpašu šūnu, ko kontrolē neironi. Smadzenes dod komandas, un dažu sekunžu laikā plakanais smilšainais fons pārklājas ar sarežģītu plankumu un svītru rakstu.
Pixabay
Reiz kāds akvalangists stāstīja, kā viņš novērojis, kā astoņkājis, bēgot no mazas haizivs, ne tikai aizpeldējis prom, bet burtiski atkārtojis garām peldošās dzeloņzivs kontūru un krāsu. Šis triks tik ļoti samulsināja plēsēju, ka tas zaudēja interesi.
Taču dzīvnieka talants neaprobežojas tikai ar maskēšanos; divas trešdaļas no tā neironiem ir izkaisīti pa visiem taustekļiem. Katram loceklim ir ievērojama autonomija, tas spēj izjust garšu un pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Tie spēj atskrūvēt konservu kārbas, no akmeņiem būvēt patversmes un pat izmantot aizsardzības čaulu kā instrumentu. Novērojumi akvārijos apstiprina, ka šīm radībām ir izteikti individuālas personības, sākot no ziņkārīgām līdz kautrīgām.
To īsais mūžs reti ilgst vairāk par četriem gadiem, un visa dzīve ir nepārtraukts izdzīvošanas eksperiments. Pēc olu izdēšanas mātīte nododas to aizsardzībai, pārstāj medīt un galu galā nomirst no izsīkuma.Tikšanās ar šādu dzīvnieku duļķainā ūdenī var biedēt, taču šis dzīvnieks drīzāk ir piesardzīgs, nevis agresīvs. Astoņkājis dod priekšroku atkāpšanai, izlaižot tintes mākoni, kas ne tikai aizsedz glābšanos, bet arī nomāc vajātāja ožu.
Tas mums atgādina, ka prāts var pieņemt formas, kas radikāli atšķiras no mūsu uztveres. Šis galvknābja gliemezis ir dzīvs pierādījums tam, ka sarežģīta nervu sistēma varēja attīstīties pavisam citā evolūcijas ceļā.
Lasiet arī
- Kāpēc kazlēnam vajadzīgi tik gari nagi: apslēptā dzīve labirintā zem ozola
- Kā apgriezt kaķa nagus: soli pa solim plāns bailīgākajiem saimniekiem
