Kad cilvēks pirmo reizi uzvelk kurpes, domājot par skriešanu, viņš reti domā par kaut ko vairāk kā tikai par pāris kilogramu nomešanu.
Tikai retais apzinās, ka uzsāk vairāku gadu maratonu, kas var apgāzt viņa iekšējo pasauli kājām gaisā, raksta korespondents.
Skriešanu diez vai var saukt par vienkāršu kustību, tā drīzāk ir meditācija sirds ritma ritmā. Monotoni zoliņu monotoni klauvējot pa bruģi, vienmērīga elpošana un elastīgs vējš sejā rada unikālu psiholoģisku efektu. Daudzi skrējēji apstiprinās, ka labākās idejas un risinājumi ienāk prātā tieši šādu nodarbību laikā.
Pixabay
Fizioloģiski skriešana izraisa veselu pozitīvu pārmaiņu kaskādi. Tā stiprina sirds muskuli, palielina asinsvadu elastību un aktīvi piesātina asinis ar skābekli.
Šāda regulāra vingrošana ir ieguldījums ilgmūžībā un sirds un asinsvadu izturībā pret vecuma pārmaiņām. Taču ir arī otra medaļas puse, par kuru fitnesa guru nevēlas runāt.
Satricinoša slodze locītavām, īpaši ceļgaliem un potītēm, var būt nopietns izaicinājums. Bez pareizas tehnikas un pareiziem apaviem iesācēja entuziasms drīzāk draud ar hroniskām traumām, nevis veselību.
Pieredzējuši skriešanas treneri ir vienisprātis, ka galvenais progresa ienaidnieks ir steiga. Steiga noskriet desmit kilometrus uzreiz bieži vien noved pie pārslodzes un vilšanās. Daudz prātīgāk ir sākt ar īsām distancēm komfortablā tempā, pārmaiņus skrienot un strauji ejot.
Nedrīkst aizmirst par skriešanas spēcīgo ietekmi uz garīgo stāvokli. Fiziskās aktivitātes laikā smadzenēs aktīvi veidojas endorfīni, ko dēvē par “prieka hormoniem”. Tas rada dziļu gandarījuma un miera sajūtu pēc skrējiena, pat nogurdinoša.
Interesanti, ka skriešana māca cilvēkam pārvaldīt uzmanību un tikt galā ar diskomfortu. Katra jauna kilometra pārvarēšana treniņos izkopj gribu un disciplīnu, kas pēc tam projicējas arī ikdienas dzīvē. Jūs kļūstat noturīgāks pret stresu un dzīves grūtībām.
Galu galā skriešana no vienkārša vingrinājuma var kļūt par uzticamu partneri, kas vienmēr ir līdzās. Tam nav nepieciešama īpaša sporta zāle vai aprīkojums, un tā ritms un dziļums var nodrošināt vientulību un skaidrību, kas tik ļoti trūkst mūsdienu trokšņainajā pasaulē.
Lasiet arī
- Kāpēc intervālu badošanās vairs nav tikai tendence: ko liecina jaunie pētījumi?
- Kāpēc jums vajadzētu būt slinkajiem: kā zinātniski pamatota pieeja atpūtai paaugstina produktivitāti?
