Kāpēc mēs izvēlamies nepareizus partnerus: kļūdainas pievilkšanās neirobioloģija

Viņš atkal ir nokavējis, un tu jau esi atradusi viņam attaisnojumu.

Viņa kliedz, un tu atrodi racionālu izskaidrojumu, ziņo korespondents.

Vai jums tas šķiet pazīstami? Mēs bieži ignorējam trauksmes zvanus, aklu cerību aizstājot ar veselo saprātu. Mūsu pievilcība dažkārt atgādina salauztu kompasa rokturi, kas spītīgi norāda uz magnētisko anomāliju, nevis pareizo ceļu.

Pixabay

Zinātnieki uzskata, ka šīs parādības saknes meklējamas dziļi bērnībā. Smadzenes neviļus meklē pazīstamus uzvedības modeļus, pat ja tie ir toksiski, jo tie ir “normalitātes” sinonīms.

Psihologs, atzīmē: “Mēs varam apzināti vēlēties veselīgas attiecības, bet mūsu limbiskā sistēma, kas atbild par emocijām, tiecas pēc pazīstama haosa.” Tas ir tāpat kā mēģināt pārkvalificēt kreisās rokas cilvēku – mehānisms darbojas, bet tas prasa milzīgas pūles.

Nāk prātā stāsts par draudzeni, kura vairākus gadus staigāja ar vīrieti, kurš pastāvīgi aizskāra viņas cieņu. No malas tas bija acīmredzami, bet viņa neaizgāja, apgalvojot, ka mīl viņu. Viņas pieķeršanās viņam bija līdzīga atkarībai, kur retos maiguma brīžus nomainīja ilgi vienaldzības periodi. Šķiršanās bija īsta atteikšanās, sāpīga, bet nepieciešama.

Reizi pa reizei mēs uzkāpjam uz viena un tā paša grābekļa, patiesi ticot, ka šoreiz ir citādāk. Mēs attaisnojam rupjību ar “sliktu dienu”, greizsirdību ar “spēcīgu mīlestību” un bezatbildību ar “radošu dabu”.

Speciālisti iesaka veikt sava veida “attiecību auditu”, izvērtējot nevis vārdus, bet gan tikai un vienīgi partnera rīcību. Ja vilšanos un aizvainojumu saraksts ir trīs reizes garāks par prieku sarakstu, ir laiks uzdot sev godīgu jautājumu.

Izlauzties no šī apburtā loka nav viegls uzdevums. Ir vajadzīga drosme atzīt, ka kaislība ne vienmēr ir laimes pavadonis. Dažkārt vismierīgākās un drošākās attiecības šķiet vājas tieši tāpēc, ka tās nesniedz mums to adrenalīnu, pie kura esam pieraduši.

Mums ir jādod sev laiks, lai pielāgotos un iemācītos baudīt drošību, nevis haosu.

Mīlestībai nevajadzētu būt kaujas laukam vai nepabeigtam darbam. Tā drīzāk ir kā droša osta, kurā var būt pats par sevi, nebaidoties no vētras. Ieklausies sevī: ja tu pastāvīgi jūties nemitīgi satraukts kāda cilvēka tuvumā, iespējams, tā nav mīlestība, bet tikai tavu smadzeņu radīta ilūzija.

Lasiet arī

  • Kā pārstāt runāt dažādās valodās: kas jūsu otrajai pusītei patiešām ir nepieciešams
  • Kāpēc nevar dzīvot tikai attiecību dēļ: kā personīgā telpa glābj pārus?

Share to friends
Rating
( No ratings yet )
Noderīgi padomi un dzīves triki ikdienai