Šķiet paradoksāli, ka skaidru personisko robežu noteikšana bieži tiek uztverta kā atsvešināšanās akts.
Daudzi cilvēki baidās, ka frāze “Man vajag būt vienam” tiks uztverta kā noraidījums vai mīlestības trūkums, ziņo .
Praksē tas darbojas tieši otrādi – cieņa pret partnera personīgo telpu kļūst par uzticības cementu.
Veselīgas robežas nav augsts žogs, bet gan skaidri noteikumi, kā ieiet savā personīgajā teritorijā. Tās norāda, kur beidzas jūsu atbildība un sākas otras personas komforta zona. Piemēram, respektējiet partnera hobijus, kas jūs neinteresē, vai viņa personīgo laiku, ko viņš pavada lasot vai pastaigājoties.
Ģimenes psihologs šādas attiecības salīdzina ar diviem spēcīgiem kokiem, kas aug blakus. To saknes savijas, sniedzot atbalstu, bet stumbri paliek neatkarīgi. Apvienošanās, kad partneri izšķīst viens otrā, bieži vien noved pie identitātes zaudēšanas un hroniskas neapmierinātības sajūtas.
Ja cilvēks pastāvīgi upurē savas intereses, klusībā uzkrāj aizvainojumus un ignorē savas vajadzības, viņš nemanāmi sāk sevi izsmelt.
Emocionālā izdegšana pārī iestājas daudz ātrāk, nekā šķiet, un izpaužas kā aizkaitināmība un apātija. Mīlestība pārstāj barot attiecības, pārvēršoties par pienākumu rutīnu.
Prakse rāda, ka visvienkāršākais veids, kā sākt veidot robežas, ir atklāti runāt par savām jūtām, izmantojot “pašizteikšanos”.
Tā vietā, lai pārmestu “tu nekad nemazgā traukus”, vari teikt: “Es jūtos noguris un neapmierināts, kad pēc grūtas dienas redzu pilnu izlietni.” Tas novērš apsūdzošo toni un koncentrējas uz jūsu uztveri.
Kāds mans paziņa, kurš bija uz šķiršanās sliekšņa, nolēma eksperimentēt. Viņš vienojās ar laulāto par diviem “privātiem” vakariem nedēļā, kad katrs varēja darīt, ko vien vēlas, bez vainas apziņas. Pēc mēneša viņi ne tikai nebija atsvešinājušies, bet atklāja, ka atkal viens otram pietrūkst un ka viņiem ir daudz ko teikt.
Spēja pateikt “nē” un vienoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ir nobriedušu un stabilu attiecību pazīme.
Šāda ģimene kļūst nevis par būru, bet gan par uzticamu aizmuguri, kur cilvēks var atgūt spēkus un būt pats par sevi. Brīvībā un cieņā balstīta tuvība ir daudz dziļāka nekā tā, kas balstīta uz pienākuma apziņu.
Lasiet arī
- Kāpēc mēs slēpjam patiesās emocijas: maskas cena tuvās attiecībās
- Kad ērtības ir svarīgākas par jūtām: neredzamo pāru slazds
