Dārzkopji reliģiski iegādājas svaigu kūtsmēslu mašīnas, gaidot vēl nebijušu ražu.
Viņi pat nenojauš, ka šī bioloģiskā bumba ar nokavēto laiku var atstāt viņus bez sezonas vitamīnu maksimuma, ziņo korespondents.
Svaigos kūtsmēslos, īpaši govs vai zirgu mēslos, ir vienkārši kodolkoncentrācija amonjaka savienojumiem. Tiešā saskarē ar maigajām stādu saknēm tie izraisa nopietnus ķīmiskus apdegumus.
Tā vietā, lai enerģiski augtu, augs lēnām iet bojā, un tā īpašnieks prāto par šādas dīvainas uzvedības iemesliem.
Problēma slēpjas ne tikai agresīvajā ķīmijā, bet arī bioloģijā. Nesagatavota organiskā viela piesaista lāču un maijvaboļu kāpuru uzmanību, kuri labprāt apmetas uz sasilušās gultnes. Šie nelūgtie viesi dažu dienu laikā var sagrauzt pat nobriedušu un spēcīgu augu sakņu sistēmu.
Pastāv vēl viens slēpts risks – nezāļu sēklas. Tās iziet cauri dzīvnieku gremošanas traktam pilnīgi neskartas un saglabā visaugstāko dīgtspēju. Šāda mēslojuma lietošana garantē, ka jūsu dārzeņu dārzs uz vairākām nākamajām sezonām tiks aizsprostots ar ļaundabīgām nezālēm.
Ko darīt ar šādu vērtīgu, bet nodevīgu mēslojumu? Vienīgais drošais veids ir kompostēt to vismaz divus gadus. Šajā laikā kūtsmēsli pārvēršas irdenā, irdenā un pilnīgi drošā masā, ko dārznieki ar cieņu sauc par humusu.
Kompetentā pārpampšanas procesā nezāļu sēklas iet bojā, un kaustīgie slāpekļa savienojumi pārvēršas augiem pieejamās formās. Šāds humuss kļūst par īstu dzīvības eliksīru augsnei, strukturējot to un piesātinot ar humusu. Tas nedarbojas kā tūlītējs dopings, bet gan kā lēna, bet droša barošana visas sezonas garumā.
Daži dārzeņu dārzkopji praktizē svaigu kūtsmēslu iestrādi rudenī zem rakšanas, taču arī šī metode ir saistīta ar zināmiem riskiem. Īsajā rudens-pavasara periodā tam vienkārši nav laika pietiekami sadalīties, īpaši aukstajos reģionos.
Daudz lietderīgāk to izmantot siltu dobju veidošanai, kur sadalīšanās process notiks, izdalot tik vērtīgo siltumu. Šādas dobes apakšējo slāni veido no rupjām organiskām atliekām, pēc tam liek kūtsmēslus un pārklāj ar auglīgas augsnes slāni.
Daudzu paaudžu pieredze rāda, ka steiga darbā ar organiku reti kad dod vēlamo rezultātu. Daba nemīl burzmu, un tās procesiem ir vajadzīgs pienācīgs laiks. Pacietība un tikai pacietība pārvērš potenciālos draudus par īstu dārza zeltu.
Lasiet arī
- Kā pareizi sagatavot dobes ziemai: noslēpumi, par kuriem kaimiņi klusē
- Kas notiks, ja nekad nepaganīsiet tomātus: eksperiments, kuru nāksies nožēlot?
