Miljoniem cilvēku rītus sāk ar vienu un to pašu maģisko darbību – smaržīgu kafijas malku.
Šķiet, ka svaigi pagatavota dzēriena smarža pamodina ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli, solot jaunu, iespēju pilnu dienu, ziņo korespondents.
Bet kas īsti slēpjas aiz šī ikdienas rituāla, izņemot enerģijas pieplūdumu?
Kofeīns, galvenā aktīvā viela, darbojas kā atslēga, kas iebīdīta mūsu nervu šūnu slēdzenēs, bloķējot adenozīna receptorus, kas atbild par noguruma sajūtu.
Tas izraisa neiromediatoru, piemēram, dopamīna, pieplūdumu, kas ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī pastiprina uzmanību un koncentrēšanos.
Daudzos pētījumos konstatēts, ka mērena kafijas lietošana ir saistīta ar mazāku neirodeģeneratīvo slimību, tostarp Parkinsona un Alcheimera slimības, risku.
Kafijā ir daudz antioksidantu, piemēram, hlorogēnskābes, kas palīdz cīnīties pret oksidatīvo stresu organismā. Daži zinātnieki uzskata, ka šis efekts var veicināt dažu diabēta veidu un sirds un asinsvadu slimību iespējamības samazināšanos.
Sportisti to novērtē par spēju palielināt izturību, jo kofeīns var mobilizēt taukskābes no taukaudiem, saudzējot muskuļu glikogēna krājumus.
Tomēr katrai monētai ir arī otra, ne tik rožaina puse. Pārmērīgs kafijas patēriņš var viegli pārvērst draugu par ienaidnieku, izraisot nervozitāti, trauksmi un traucējot miegu.
Liela nozīme ir individuālajai jutībai – dažiem viena kafijas tasīte vakarā izraisīs negulētu nakti, bet citi labi aizmigs pēc divām.
Sistemātiska ļaunprātīga lietošana noved pie nervu sistēmas izsīkuma, kas pastāvīgi strādā pārslodzes režīmā. Kafija nedod enerģiju, tā tikai liek organismam tērēt savas rezerves, gluži kā kredītkarte, kuras rēķins agri vai vēlu būs jāapmaksā.
Atkarība ir vēl viens nepatīkams bonuss, jo bez ierastās devas organisms var reaģēt ar galvassāpēm, aizkaitināmību un īstu abstinenci.
Kardiologi vērš uzmanību uz īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos pēc lietošanas, kas var būt svarīgi cilvēkiem ar nekontrolētu hipertensiju.
Neaizmirstiet par kuņģi – kafija palielina skābumu, kas rada ne tos labvēlīgākos apstākļus tiem, kuri slimo ar gastrītu vai peptisku čūlu slimību. Dzērienam pievienotais cukurs, sīrupi un krējums viegli pārvērš mazkaloriju eliksīru par desertu, tādējādi noliedzot potenciālās priekšrocības.
Kur ir šis vidusceļš? Lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka 3-4 tasītes filtrētas kafijas dienā ir droša robeža lielākajai daļai veselu pieaugušo.
Galvenais ir apzināties un ieklausīties savās sajūtās. Kāds pazīstams uztura speciālists reiz atzinās, ka pirms kafijas vienmēr izdzer glāzi ūdens, lai kompensētu tās vieglo diurētisko iedarbību.
Viņš iesaka domāt par kafiju nevis kā par degvielu, bet gan kā par garšvielu visai dienai – tā nedaudz uzlabo garšu, bet ar to vien tālu netiksiet.
Pieredze liecina, ka vislabāk to baudīt dienas pirmajā pusē, lai netraucētu nakts atveseļošanās delikātajiem mehānismiem.
Kafija ir brīnišķīgs kultūras elements, taču tās burvība darbojas tikai harmonijā ar organisma vajadzībām.
Lasiet arī
- Kā pareizi sākt skriet: personīgās neveiksmes un ceļš uz panākumiem
- Kāpēc sievietēm ir nepieciešami spēka treniņi: mīta par pārmērīgu piepūlēšanos kliedēšana
